10.05.2007 - dāvana vārda dienā, ko saņēmu caur Agitas(Sansaras) rokām...

Gaisotne,kas valda tev apkārt ir tik netverama,ka parasti cilvēki nespēj to vienkārši retranslēt savos maņu orgānos,arī tu pati ar grūtībām pašaliak tiec tai klāt.Un protams, kā tas ir parasts pašlaik vēl pie jums uz zemes, arī tu pati esi šaubu un domu varā.Tas ir tikai cilvēcīgi un kā jau jūs paši esat sapratuši bieži vien tieši šaubas un nemitīgā sevis graušana ir jūsu tālākvirzības varenākais dzinulis.Taču diezgan ātros tempos šī vecā dzīves un progresa paradigma zaudē savu spēku un ietekmi pār jums.To ir panākuši pavisam neliels procents zemes būtņu,kuras ir beidzot noticējušas sev-savai varenībai,spēkam,slavai,savas mīlestības spēkam - un kāds ir efekts!!! Pateicoties burtiski pāris cilvēku sevis atzīšanai izmainās tas,ko jūs vēl joprojām saucat par dabas likumiem.Nav nekādu dabas likumu-nav vispār nekādu likumu! Ir tikai bezgalīgs pašapziņas spēks-radošā enerģija,kas virza pasauli,maina likumus,arī dabas likumus.Pat ja vienkārši papēta zinātnes attīstību,jo sevišķi pēdējos gadsimtos - likumi -dabas likumi mainās ik pārdesmit gadus un pavisam drīz iestāsies pilnīgs dabas nelikumu laiks- kad jūs beidzot sapratīsiet ,ka nav nekādu ierobežojošu likumu,ir nebeidzama brīvība -brīvība bez nosodījuma,bez soda. Kādēļ tieši tev mēs to stāstām - jo ir tik pārsteidzoši vērot tevi - tik brīvu un radošu garu, to garu,kurš arī pašlaik citās pasaulēs veic brīnumu pēc brīnuma,bet šeit uz Zemes vēl joprojām dzīvo tik milzīgās šaubās, ka mēs smejamies un smejamies tevi redzot ik dienas - kā tu vēl arvien atstāj sev atkāpšanās taciņu aizmugurē...Kur gan tu vēlies atkāpties ,Meistar? Ak,ja vien tu kaut nedaudz pavērtu savas brīnumdaiļās acis...un saņemtu drosmi kaut vai attālis palūkoties pats uz sevi - kā tu sēdi tronī un kas tu patiesībā esi...Nē,nē mēs nepārkāpsim norunu un neteiksim to tev - ir taču jāievēro mūsu eņģeliskie likumi -jā-likumi...bet redz,kādudien mēs joka pēc varētu tos ņemt un pārkāpt-un ne tikai tev,bet vēl dažam labam parādīt to bildi,ko jūs tik ļoti nevēlaties redzēt-lai gan dien un nakti raudat spilvenā,lai to ieraudzītu...Paradokss,jā gan - mēs teiktu-dievišķais pašapmāns...

Un tik jautri ir to vērot. Jūsu vara,spēks,enerģija pieaug ne jau vairs pat pa dienām-pa stundām un minūtēm - cik gan ilgi jūs vēl spītīgi griezīsiet galvas prom no šīs lieliskās ainas -kas esat jūs paši? Nē,tas nebūt nav pārmetums,tas ir jautrs jautājums.Un mēs esam tik pateicīgi par šo lielisko izrādi,ko jūs mums sniedzat! Ak kā gan mēs uzjautrināsimies kopā kādreiz to apspriežot!!!

Cik viegla ir radošā enerģija !!!Un cik viegli,labi,droši un lieliski ir būt tajā ! Tās arī ir izslavētās Mājas - ne jau vieta,kur jūs un mēs satiekamies pēc jūsu fiziskās nāves - arī tas,bet ne jau tā ir Māju definīcija - pēcnāves vieta...jūti,cik smieklīgi baisi tas skan un cik smieklīgi sagrozīta ir visa jūsu vēsture! Ak, un tas atkal ir jūsu pašu darbs!!!Vēl viena atzinīgu smieklu šalts par godu lieliski paveiktam darbam!Atdalīties tiktāl ...

Tu sev esi sagatavojusi ļoti neparastu darbu "paketi". Spēt vienā mirklī nolikt visu iepriekšējo dzīvju pieredzi-visas šīs traģēdijas-komēdijas-pieķeršanās-sāpes-priekus - līdzīgi kā pārceļoties uz jaunu vietu vismīļākās lietas no vecās mājas tiek saliktas vienā nelielā kastītē un paņemtas līdz. Tu šīs mantas jau esi sapakojusi un savākusi vienuviet, un tagad,zinot to,ka tevi sagaida pārcelšanās tu šaubās stāvi pie šī nelielā sainīša, domājot kā būtu labāk -ņemt to līdz vai atstāt ...Tā ir mīkla,rēbuss,ko tu pašlaik centies atrisināt ,uzminēt pati savu gribu. Es teiktu - ieskaties pati sev acīs-atbilde ir tur. Tādiem kā tev mēs nesakām nekad atbildes priekšā - pārāk tuvi un vērtīgi jūs mums esat,lai mēs varētu kaut vai pieskarties jūsu spēkam.Tāpēc,ka tu esi daļa no manas enerģijas šeit un caur tevi mēs darām to,ko darām uz zemes. Tu esi mūsu komandas loceklis-manas komandas, Meistar - Magnetyon. Smaržas ir mans sveiciens tev.

Tu zini,kas es esmu.